Uztvere un realitāte: 4 lietas, kuras es iemācījos no Z paaudzes - Swiss Education Group - Latvia

Uztvere un realitāte: 4 lietas, kuras es iemācījos no Z paaudzes

Uztvere un realitāte: 4 lietas, kuras es iemācījos no Z paaudzes

Tagad daudz runā par Z paaudzi – pašu jaunāko paaudzi, kura pašlaik iegūst augstāko un vidējo speciālo izglītību un ienāk darba tirgū. Bet kā viņi paši redz sevi, un kā, pēc viņu domām, viņus uztver vecākās paaudzes? Lektore Klera Žollena vērsās pēc atbildes pie saviem studentiem.

2019. gadā mani studenti, kuri studē digitālo mārketingu, sāka rakstīt blogus, kas stāsta par viņu paaudzi potenciālajiem darba devējiem. Pirms sākt strādāt pie šī akadēmiskā projekta, es piedāvāju studentiem izlasīt dažus pētījumus, kas veltīti Z paaudzei – plašākā nozīmē, tie ir cilvēki, kas dzimuši laika periodā no 1997. līdz 2012. gadam – un vispārīgos vilcienos pateikt, vai viņi piekrīt tam, ko par viņiem saka, un kāpēc.

Labākie blogu ieraksti ir publicēti, un tagad mēs esam savākuši vairāk nekā 50 ierakstus, kurus rakstījuši bakalaurāta studenti un maģistranti no 27 valstīm. Lūk, ko viņi teica, un tas, ko es uzzināju par šo paaudzi: kuri viedokļi un par viņiem ir patiesi un kuri – maldīgi.

1. Pasaule viņus nemīl

Pirmais, ko studenti uzzināja, studējot šo jautājumu, bija tas, ka lielākajā daļā pētījumu par Z paaudzi ir izteikti negatīvi secinājumi par to: viņus uzskata par asociāliem, atkarīgiem no tehnoloģijām un slinkiem. Skolotāji saka, ka viņi neprot veikt pierakstus, darba devēji kritizē viņus par profesionalitātes trūkumu, un priekšnieki viņus neuzskata par pietiekami čakliem strādniekiem. Redzot savu studentu reakciju uz šo kritiku, es sajutu viņu aizkaitinājumu: vai tiešām tā vajag uztvert jauno paaudzi, kurai nāksies risināt tādas lielas problēmas kā klimata pārmaiņas?

Atzīstot, ka viņi lielā mērā paļaujas uz tehnoloģijām un, ka viena no viņu lielākajām bailēm ir zaudēt piekļuvi Wi-Fi, viņi arī saka, ka ienīst e-pastu un dod priekšroku tiešai saziņai. Man patika Kristines komentārs par skolotājiem, kuri mēģina piesaistīt studentus ar YouTube videoklipiem. Viņa raksta: “Mūsdienu pasaulē lektori uzskata, ka, ja nodarbība ir garlaicīga, tad mūsu uzmanību iespējams piesaistīt parādot video uz ekrāna. Patiesībā, ja mūs kaut kas neaizrāva jau pašā sākumā, nekādi video no interneta nepiespiedīs mūsu smadzenes apstrādāt vai pat vienkārši saglabāt informāciju, kuru viņi vēlas nodot.”

Gandrīz visos blogos studenti saka, ka atrast atbilstošu darbu ir viņu galvenā prioritāte un galvenās rūpes, jo viņi zina, cik liela konkurence ir darba tirgū. Lasot par to, ka viņiem trūkst profesionalitātes, viņi iebilst, savukārt pakļaujot šaubām to uzņēmumu profesionalitāti, kuri neatbild uz pieprasījumiem par vakanču esamību vai nekādi nekomentē interviju ar potenciālajiem darbiniekiem rezultātus. Kā mēs varam no viņiem prasīt to, ar ko paši uzņēmumi sevi neapgrūtina?

Linna izsaka sašutumu sekojošā bloga ziņā: “Mēs nesaprotam, kā daži uzņēmumi var spriest par cilvēkiem pēc papīra lapiņas! Man tas ir tāpat kā vērtēt grāmatu pēc tās vāka – un tas, kā mēs visi zinām, ir nepareizi.”

Daudzi studenti saka, ka viņi skolas vecākajās klasēs veidoja mazus uzņēmumus, un ir skaidri redzams, ka kļūt par uzņēmējiem vēlas diezgan daudzi Z paaudzes pārstāvji. Lai gan dažas no viņu idejām par iekļūšanu darba tirgū nav bez trūkumiem, daudzi studenti, piemēram, Olivers, baidās tikt ieslodzīti radošā nozīmē: “Es šausmīgi baidos no iespējas, ka es kādreiz tikšu ieslodzīts biroja kabinetā. Šajā pasaulē nav vietas kreativitātei.”

gen z 1

2. Viņi visur meklē jēgu

Kā tika noskaidrots, apstākļos, kad viņi burtiski tiek bombardēti ar informāciju, Z paaudzes pārstāvji uz kaut ko sakoncentrē savu uzmanību tikai mazāk nekā 10 sekundes. Vai tas nozīmē, ka viņus nekas neinteresē – vai, gluži pretēji, viņi cenšas visu filtrēt, lai saprastu jēgu?

Kā apgalvo Kerolina, nav runa par to, ka viņas vienaudži nemāk koncentrēties; viņi vienkārši domā un uztver informāciju atšķirīgi: “pats par sevi tas, ka mēs dodam priekšroku jaunumu uzzināšanai no īsiem videoklipiem, nevis avīzēm, nenozīmē, ka mēs nemākam koncentrēt uzmanību – tāpat kā fakts, ka milleniāļi ierodas birojā džinsos, nevis uzvalkā, viņus nepadara slinkus.”

Neapšaubāmi, piekļuve jauniem komunikācijas veidiem ir būtiski mainījusi šīs jaunās paaudzes komunikācijas struktūru. Viņiem ir jāšķiro visi šie dati, jāizdara izvēle, jāizlemj, kas ir svarīgs un kas mazāk svarīgs. Runājot par to, Žozefine norāda, ka mēs esam atbildīgi par to, lai virzītu šo paaudzi, kas ir patērētāji tām tehnoloģijām, kuras mēs esam radījuši. Viņa saka: “Runā, ka mūsu sabiedrībā pieaug depresija un zems pašnovērtējums, un kas par to ir atbildīgs? Z paaudzei nepieciešams, lai viņiem palīdzētu atrastu savas vērtības un nepazust ceļā uz tām. Viņiem ir vajadzīgi paraugi kam sekot. Vecākajām paaudzēm jāpalīdz viņiem šajā ceļā uz panākumiem.”

Ir mainījušās arī nākotnes darbinieku gaidas attiecībā uz savu darba vietu. Kaut arī lielākā daļa novērtē to pieredzi, kuru ir ieguvuši, izejot praksi globālajā viesnīcu ķēdēs tīklā, viņi visaugstāk vērtē “atzinību un apstiprinājumu”, kā paskaidro Žuans. “Mēs nevēlamies strādāt lielās korporācijās, mēs nevēlamies būt tikai cipars. Mums patīk mazi kolektīvi, kur visi viens otru pazīst un kur katra balss ietekmē kopīgus lēmumus.”

Daudzkārt svarīgāka par tituliem un naudu šai paaudzei ir pastāvīga tiekšanās uz pašrealizāciju, kā tas izriet no Frančesko novērojumiem. Viņiem noteikti nepatīk, ja viņiem saka, ko darīt. Viņi vēlas visu izmēģināt paši, pat ja reizēm neizdodas. “Z paaudze vēlas darīt to, ko uzskata par pareizu. Tas nenozīmē, ka mēs nevēlamies mainīties atbilstoši tam, kādu viedokli par sevi mēs dzirdam un kādus padomus saņemam. Gluži pretēji, mēs vēlamies, lai mums būtu iespēja kļūdīties un redzēt savas kļūdas, lai patiesi saprastu, kāpēc mēs darām lietas tieši tā. Kad mēs kaut ko mācāmies un citi to atzīst, mēs izjūtam prieku par saviem sasniegumiem, kas palielina personīgo produktivitāti.”

Z paaudze vēlas līderus, nevis priekšniekus; viņi meklē paraugus, kam sekot, un novērtē skolotāju centienus viņiem palīdzēt. Visaugstāk viņi vērtē praktisko pieredzi, kā skaidro Linda: “Iedomājieties ārstu. Vai var teikt, ka viņš zina, kā veikt operāciju, ja iepriekš ir tikai lasījis par to grāmatā? Droši vien, ka nē. Tāpēc savu studiju laikā es gribēju iegūt pēc iespējas vairāk praktiskas pieredzes.”

3. Viņi nav viennozīmīgi

Pēc daudzu ziņu izlasīšanas viena no parādībām, kas mani pārsteidza, ir Z paaudzes neviennozīmīgums. No vienas puses, Z paaudze šķiet pārāk pārliecināta par sevi, uzskatot, ka nākotnē pasaule būs pilnīgi atšķirīga, un orientēties šajā jaunajā telpā spēs tikai viņi. Daudzu blogu uzkrītošie virsraksti runā paši par sevi:

“Z paaudze darbā: mēs varam mainīt spēles noteikumus!” – Daniela

“Pietiek būt pesimistiem! MĒS būsim veiksmīgāki par VIŅIEM” – Kallisa

“Pielāgoties, lai ieguldītu: kāpēc Z paaudze ir nākotne” – Adrians

“Nākotne pieder Z paaudzei” – Sins

Tajā pašā laikā viņi pauž bailes par terorismu, klimata pārmaiņām un ekonomisko nestabilitāti, kā arī par stāvokli, kurā pasauli viņiem atstājušas iepriekšējās paaudzes. Ankita par to saka: “Mana paaudze ir lietas kursā par jaunumiem visā pasaulē; mēs daudz redzam un dzirdam par ekonomisko krīzi un par dzīvniekiem, kuriem draud izmiršana. Mēs esam paaudze, kurai patiešām rūp ekoloģiskā stabilitāte, jo jau mūsu bērniem vai mazbērniem, iespējams, paliks ne tik daudz.”

Daudzi nonāk pie secinājuma, ka noteiktība un stabilitāte vairs nepastāv un ka gan globālās korporācijas, gan valstis var ļoti ātri destabilizēties un sabrukt.

4. Tehnoloģijas – tas ir līdzeklis nevis mērķis

Lielākā daļa studentu uztver tehnoloģijas kā realizācijas instrumentu, kas iespēju pasauli padara pieejamāku. Kā norāda Tavfiks: “Es esmu students no Jordānijas, studēju Šveicē un meklēju prakses iespējas Ziemeļamerikā. Pirms 20 gadiem tas nebūtu bijis iespējams.”

Viņš saka, ka tehnoloģija rada vairāk iespēju nekā šķēršļu, un noraida uzskatu par to, ka Z paaudzes uzmanību pastāvīgi novērš ekrāni un tā nespēj koncentrēties uz darbu. Tā uzskata ne tikai Tavfiks – visi studenti, kas rakstīja šos ierakstus, nepiekrīt tam, ka viņus vērtē tikai pēc piekļuves tehnoloģijām, zināšanām par tām un atkarības no tām. Pēc Džervisa domām, tehnoloģija ir veids, kā virzīties tālāk, ātrāk un labāk! “Mūsu paaudze alkst kļūt labāka un, pateicoties savai zinātkārei, virzās uz priekšu. Tas, kas notika ar iepriekšējām paaudzēm, Z paaudzes gadījumā būs pavisam citāds – mēs pasauli padarīsim daudz labāku, ēdīsim tīru pārtiku, nevis ātrās ēdināšanas ēdienus, atbalstīsim etnisko un kultūras daudzveidību un radīsim tādas lietas, kuras Jūs pašlaik pat iedomāties nevarat.”

Vecākās paaudzes, iespējams, norāda uz Z paaudzes pacietības trūkumu un uzskata, ka tā lidinās no vienas tendences uz otru, taču, kā norāda Mitsu, viņa ir dzimusi pasaulē, kas nepārtraukti kustas un mainās. “Es zinu, ka mēs vēlamies visu un TIEŠI TAGAD, taču tas ir tas, pie kā mēs esam pieraduši. Ar visiem tehnoloģiju sasniegumiem mums tagad nav pat jāgaida, kamēr fails tiks lejupielādēts, kā tas bija iepriekšējām paaudzēm. Mums viss notiek ātri, un viss ir mūsu rokās.”

 

Hotel Institute Montreux Montreux Z paaudzes studenti, citāti no kuru ierakstiem izmantoti šajā rakstā: Kristine Murillo (Panama), Linna Vingarde (Nīderlande), Olivers Aubri de Maramons (Dānija), Kerolina Pou-Sanga (Peru un ASV), Žozefine Lundkvista (Zviedrija), Žuans Francezs (Portugāle), Frančesko Liam Gullo (Itālija), Linda Baggio (Itālija), Daniela Kallo (Peru), Kallisa Indravati (Indonēzija), Adrians Johanssons (Norvēģija), Sins Luo (Ķīna), Ankita Talapatra (Indija), An Nguiens (Rumānija un Vjetnama), Tavfiks Iršaidats (Jordānija), Džervis Veis (Honkonga) Mitsu Gomez (Panama).

Izlasiet Hotel Institute Montreux Z paaudzes studentu blogu ierakstus
Hotel Institute Montreux